 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Es nākšu vēlāk. |
| Šķīsta dzīvība stājas uz šīssaules sliekšņa. Tā minstinās izlemt,vai doties tam pāri. Tai bailes no mantraušu postošā trokšņa Un cilvēku sirdīm,kas izdabā kārei. Klau māmiņ,klau tētiņ,lūk te nu es esmu Ar vienkāršas mīlas pārpilnu sirdi. No Dieva es nāku un gaismu jums nesu. Es saucu cik spēju.Vai jūs mani dzirdat!? Vien biedējošs klusums tai atbildi rāda. Kā nāve,tas dzīvībai cerību laupa. Ja tā,tad man nevajag pasauli šādu. Es atnākšu vēlāk,kad jutīšos saukta. |
| (07.12.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |