 (www.feini.lv) |
| staarleta : lejup |
| Pāri spītīgam bruģim uz nodeldētiem papēžiem, ceļš vienmēr turp ved. Lejup pa ķircinošām trepēm, Pretī sīvā dvingas aicinājumam sirds vienmēr turp ved. Viens baudkārs acu skatiens. viens vilinošs smaids un nepasacīti vārdi, kas paliek starp mums. Garām desmitiem runu, caur lipīgiem roku pāriem acis vienmēr piestāj tur. Pārlecot tukšajiem solījumiem sev ar reibuma neprātu domas vienmēr piestāj tur. Viens neskaidrs vārds. viens netiešs mājiens un sāpēs kliedzoša dvēsele izkalst viena. Aiz neapdomības kauna starp mistiskiem viltību pinekļiem cerība vienmēr izeju radīs. Otrpus nelokāmai letes robežai ķircinošā miesa pati pie manis vienmēr izeju radīs. Viens nedrošs solis. viens acu zibsnis žēls un viena sūra sērija galā, kurai turpinājums iespējams nebūs... |
| (08.12.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |