Salds karogs mirdz vētrā.
Kauli un āda rotā ielu,
sāls ieberzta rētā
atminas to laimīgu dienu.
Padodies!
Zilas asaru atraitnes lēkā
pa pirmo plaukstošo ziedu
kas vēl nav kritis grēkā.
Ar Dievu!
Roku vājums iekožas spēkā
un uzliek zīmogu uz pieres -
tu dzīvoji par velti un aizej
vēl lētāk.
Vēl agrs, lai meklētu mieru,
lai barotu čigānu dvēseles
vectēva tēvu sētā
Vēl vēls,
lai izliktos ka stalta ir nakts ,
kad bērnu bērni mētā
fašistu svētku granātas..
Es padodos! |