 (www.feini.lv) |
| Zane Loce : Ķiršu koka ziedi. |
| Ķiršu koka ziedi plaukstās ieguļas tik labi, ka šķiet, es varētu tos auklēt cauru gadu, sargāt un lolot, rūpēties par tiem un, kādā agrā maija rītā, kā mazu jaundzimušu bērnu saldo augli uzdāvināt kādam, kas to novērtēs, kādam, kam nebūtu žēl. Un, es pēkšņi saprotu, ka manam asarām jābūt tādām, kā agrā rītā tieši tavās rokās plaukstošiem vēlajiem ķiršu koka ziediem, no kuriem vienmēr tik ļoti ceram sagaidīt tā saldos augļus. Un mana atzīšanās ir gan viltota, gan īsta, manas cerības mani gan sargā, gan grauj, un, es domāju, kā tik pretrunīgai būtnei , tik spītīgi izdodas sevi pārliecināt, ka tā ir mīlestība, vai varbūt nav.Tavās rokās nav ne miņas no vēlajiem ziediem, tajās knapi pulsējot jau gadu ērti iegūlusies tikai mana sirds un tu zini, ka palaižot to vaļā, tu uz mūžu sev piekārsi atslēgu ar vainas apziņu un simtiem, tūkstošiem mazo mirkļu un atmiņu, kā īsfilmu, kas tev uzplaiksnīs ik reizi, kad mani uzlūkosi. Un tu nevari aiziet, tev vienmēr jābūt mazliet klāt, lai uzmundrinātu, sasildītu, lai atkal un atkal mēs, kā divi trakie, grieztos karuselī, ko dzīvē mēs saucam par apli, kurš nenoslēdzas. Un ik reizi, kad rokās sajūtu tavus ķiršu koka ziedus es sev jautāju- vai mans neprāts mani ved pareizajā virzienā? Vai šī atkarība nav vienkārši mans muļķa gļēvums, nespēja atteikties no šīs mākslīgi uzturētās stabilitātes. |
| (10.12.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |