Bez balstiem, margām, bez šaubīšanās
Ved kāpnes debesīs – mīlestība...
Kā dievišķas elpas pieskaršanās -
Un mainās pasaules īstenība.
Tu mosties, pats sevi nepazīdams,
Un neapdzēšamu slāpju dzīts
Turp tiecies, ikdienu aizmirsdams,
Kur dziļāko acu spogulis...
Bez pakāpieniem, bez nodevības -
Tā taisni augšup, debesīs...
Kāds netverams trauslums tomēr tā -
Viens šaubu mirklis...un zudis viss. |