ir tikai šķietamība tā
ka pasaule mums apkārt
no drošām aksiomām sastāv
viens viegls vēja pūtiens
spēj dienu naktī pārvērst
un maldu zvaigznes izdzēst
grūst liekulību torņi
brūk iedomību tilti
kā putekļi zūd melu balsti
un stāvam mēs starp bezdibeņiem kaili
kas tagad spēku dos un drosmi
starp tiem kaut mazu laipu pārmest
vien pašu dvēseles un griba
nu vērtība būs īstā
ne zaigojošās maldugunis |