 (www.feini.lv) |
| Arturs M_ : Marionete |
| Kāpēc citiem liekas, ka mana sirds ir kā kājslauķis, uz kura var atstāt savus sakaltušos dubļus no kurpēm..? Kāpēc citiem atkal liekas, ka mana sirds ir kā košļājamā gumija, kuru var stiept un stiept bez mitas..? Neesmu taču mehānisms! Manas "skrūves" ir izskrūvētas .. , sarūsējušas mīlestības liesmās.. Ugunskura liesmas nerimstas Un sajūtas ugunī karājas Kur mākslīgās dvēselēs Tukšums iestājas Un vairs nebūs pazemības.. Vairs nebūs skaļu saucienu un laimes kliedzienu.. Es gribu kļūt par kaiju.. Baltu un lielu kaiju, kura ir spējīga aizlidot tur, kur vēlas.. Tur, kur tā jūtas drošībā.. Tur, kur to neviens nespēj sāpināt.. Gribētu lidot , lidot un lidot zilajā debess jumā kā neprātīgā no sava kaiju klana.. Un nomirt es vēlētos baltā un pūkainā sniegā kādā no decembra saulainajiem rītiem.. No zemes pīšļiem tu nācis, par zemes pīšļiem tu pārvētīsies.. Bet, kur paliek jūtas? .. Kāpēc tās vairs neviens neciena ? .. Kāpēc cilvēki ir kļuvuši tik vienaldzīgi pret tām? .. Atbildes man nav.. Vislabākā atbilde man būtu - klusums .. Ja tev ir kas skaistāks par klusumu, tad tu to drīksti pārtraukt un man to pateikt.. Bet , ja nav - tad labāk paklusē kopā ar mani.. Tik ļoti gaidītā "lieta" ir izrādījusies tik sāpīga .. Tagad es sev to aizliedzu.. Par daudz no manis ir prasījusi dzīve .. Pārāk daudz pārbaudījumu.. Es gribu atvaļinājumu no dzīves.. No visa tā, ko cilvēce sauc par - pasauli .. Bet visvairāk es gribu norobežoties no cilvēkiem .. Cilvēkiem, kuri kā sūkļi uzsūc pasaules nelietības, zemiskumu,cinismu un pieņem tās par savējām.. Esmu marionete Tavās rokās .. Ņem ,spēlējies, cik uzziet .. Kamēr mirstu es.. Tu biji kā jauna gaisma manā ceļā, kura tagad ir pārvērtusies par darvas piķiem.. Nebremzē! Nomoci mani līdz nāvei.. Eitanazē mani.. EITANAZĒ! Lai sirds kristāli pārvēršas putekļos.. |
| (12.01.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |