Ir mūsu dzīve - spēle vien,
Kur lomas mācās steigā,
Un visi ļaudis aktieri
No sākuma līdz beigām.
Kāds nospēlē ar dvēseli,
Tā īsti, talantīgi!
Pat paklanīties nepaspēj -
Krīt priekškars zibenīgi...
Cits halturē uz nebēdu,
Lai režisori ārdās,
Bet viņā saulē aiziet tas
Kā aktieris ar vārdu!
Ir mūsu dzīve – spēle vien,
Kurš uzminēs gan brīdi,
Kad epilogs uz skatuves...
Un dzīves priekškars kritīs. |