 (www.feini.lv) |
| Mortijs : Tāpēc. |
| Iela. Viens solis jau nākamo izspiego. Ir nakts. Vai vismaz tumsa, kas noskaņo Šo dzīves mirkli kā neierasto.. Kāpēc šeit un kāpēc tieši es? – Man nav Tev zvaigžņu uz paplātes. Tāpēc, ka nav. Tāpēc skumstam mēs.. Un tomēr es redzu ko tādu, kas liek Man saskatīt tuvāk šos soļus, kas stieg, Šīs sejas un vārdus, kas apkārt Tev iet. Klīst sajūtas apkārt un tomēr Tu viens. Vēl galvas, ko pakārt; ir griba, ko siet Pie personības. Lūk! Saule riet.. Un atkal. Un vēlreiz. Un vaļā tikt nevar. Viss paredzams, izplānots, bet nekas neder. Nu kāpēc Tu domas man krellītēs never? Jo saule tik viena, bet runāt tā neprot. Tā stāstītu lietas, ko retais vien saprot. Ne bagāts, bet tāds, kurš negrib, lai karo. Lai justu tu dzīvi sev sirdī tik brīvu Kā krelles zem smaidošas sejas, kas spīgo Pie meitenes; virs zāles, zem soļiem kas stīgo. Šī tumsa, tās zvaigznes uz paplātes.. Varbūt par drūmu šim vakaram es. Tu gribēji saldsaldas zemenes? .. Es jūtu Tevi, es jūtu Jūs, Es čukstēšu smaidiem šiem nepieklust. Un neuzrunā lūdzams mani uz `Jūs`. Mans gribasspēks, mana dzīvība sāpēs! Mana atmiņa, sajūtas, elpa smaks slāpēs. Un viss tikai mirkļu dēļ, jā, tikai tāpēc.. |
| (30.01.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |