Kaut atļauts rēgus redzēt būtu,
Tiem savu nastu uzkraut,
Kāpt spoku kalnos,
Bez nastas un apspiest neredzamo.
Redzēt nākotni un pagātni,
Savos sapņu spoguļos,
Ticēt nevajadzīgajam,
Un rēgiem savus nastu uzkraut.
Problēmas mirušo ielejā atstāt,
Likt depresijai ceļos krist,
Atrast zudušo Atlantīdu,
Kamēr rēgi nastu maļ. |