 (www.feini.lv) |
| Jānis Bariss : Kad plaisā spogulis |
| Es skatos savā atspulgā un redzu - Ar sudrabu kāds mani aizskāris, Un acīm nesaprotami un prātam Ik dienas vairāk plaisā spogulis... Es nesūdzos par aizgājušām dienām Un, liekas, saskanīgas bija tās, Tak laikam kaut kur sevī apmaldījos, Un attapos - gandrīz jau apakšā... Bet notika, ka Dievam bija tīkams Man nākotni uz brīdi parādīt, Un dvēselē Viņš sēja šaubu sēklu Kā izvēli – vai stāt, vai piepildīt. Tā sāku laistīt nezināmo dārzu. Nu vēroju, kā jauni asni dīgst, Kā burti lēnām pārveidojas vārdos... Bet spogulis? To nevar izmainīt. |
| (02.02.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |