 (www.feini.lv) |
| Mārīte Bērziņa - Rozīte : Likteņceļš. |
| Mēs liktens vajātie, mēs liktens nievātie, tik dziļi tas mūs skāris, ka varam par to mēs tik nu skumt. Mēs liktens nolemtie, mēs liktens baidītie- tik viegli mūsu sapņus kāds bij vējā kaisījis un zaimojis, jau pārdevis. Šis likteņceļš, šis sāpju ceļš mums jāglabā kā svētums dārgs. Tas mūžam dzīvs, tas sirdī kvēl un aizejot, mūs svētīs vēl. Mēs esam svētīti, mēs esam pestīti, jo mūsu lūgsnas stipras ir un sirdī spēku vien tik nesušas. Mēs esam saprasti, mēs esam brīvoti- nu varam par to mēs jau nu Dievam pateiktie tik vēl līdz mūžībai, uz debesīm. Mēs visu piedosim, mēs visu izlūgsim, par tiem, kas vieglu roku mūsu dzīves tā ir plosījis. Mēss vienmēr gaidīsim, vienmēr pratīsim, nu visu bijušo kā rēgu reiz jau iemest dziļā pagātnē jau atstātu, jau izciestu. |
| (08.02.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |