 (www.feini.lv) |
| Zane Bumbulīte L. : Kukaiņi |
| Mazas, melnas skudriņas dejo valsi man uz muguras. Viens, divi, trīs... Viens, divi, trīs... Balle! Jau atkal kukaiņi nesaprot, ka par pakalpojumiem jāmaksā! Kurš man pārskaitīs īres maksu? Viens, divi, trīs... Viens, divi, trīs... Kāda maza auguma skudriņa, tērpusies kleitā, kas izceļ viņas lapsenes vidukli, no miniatūras somiņas izvelk čeku grāmatiņu un ar nekautrīgu skatienu veras manī. Ak, šīs skudras! "Es atvainojos, bet līgumā rakstīts, ka skaidru naudu un čekus nepieņemam, tikai pārskaitījumus uz kontu," samulsis atbildu, skatoties viņas caururbjošajās acīs. "Žēl gan..." Skatiena mākslīgais naivums kā zirnrkļutīkls aptver mani. "Vai nevēlaties padejot?" Viens, divi, trīs... Viens, divi, trīs... Nezinu, vai vainīgs valsis, maigā mūzika vai reibinošās smaržas, bet drīz jūtos manāmi iereibis, lai gan vīnu neesmu baudījis ne lāses. Nevaldu vairs pār savām rokām, ne par kājām un kur nu vēl pār prātu. Migla aizsedz acis, bet smags siltums lejas manos muskuļos. Negaidīta žāva iesprūst kaklā un tad - tumsa, piķa melna tumsa. Pamostos sasietām rokām baltā istabā. Nav vairs skudru... Klusa nopūta izlaužas no krūtīm. Bet, pagaidiet - ko es dzirdu! Vai tie tiešām ziloņi? |
| (12.02.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |