 (www.feini.lv) |
| Jānis Bariss : Iepazīt |
| Ar delnu loga rūti pūlos notīrīt, Lai saskatītu zūdam lapu pēdējo, Kas lēnām ieslīd vēja skāvienos Un nesaprot, kas noticis ar to. Lai šajā vakarā viss liekas mulsinošs, Bet nejūtu vairs satraukumu it nemaz, Pat gatavs haosam es lidot līdz - Tik viegli prāta šaubas gaisušas. Un šajā nopoetizētā viesulī, Šai neprognozējamā dabas stihijā Es iegrimstu ar savu skatienu Kā dzejas rindās, raiti rakstītās. Un izlīst zvaigznes, tā kā tējas šļakatas No krūzītes – no apgāztajām debesīm... Ir tikumības likums spēkā vēl, Kā Kantam, gribas ticēt liktenim! Es veru aizkaru, pie galda atgriežos, Pie papīriem, kas rādās sakustējušies Kā tauriņi, ko mīl uz naglām durt Kaut-kāds tur pačākstējis zinātnieks... Bez retušas un meliem sevi iepazīt! Bet tā, lai kaut kam nenoticu vairs, Kā zinu to - aiz loga melnē nakts, Ka dzīvajam ir nepieciešams gaiss... Aiz pašas būtības vien gribas aizāķēt, Lai pacelt to no esamības dziļumiem, Un sekot tai, lai kaut vai moku rats, No Dieva neatsakoties un likumiem. |
| (22.02.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |