 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Kentauru apmātībā... |
| Šī etīde bez fonogrammas skanēs, Kad kentauri pār aptumsumu skries, Ar akmens nagiem gaismu sašķels lauskās Un melnās aurās dzīvi dejot ies. Starp mirāžām klīst dubultnieku ēnas, Kam ķermeņus kāds grieķu mošķis zog, Un iztirgo ar dvēselisku baudu Tiem kentauriem, kas harmonijā plok. Stīdz debesīs no golgātiskām smiltīm Sīks siluets, kas neprot miglā kliegt, Tas nopulēs no zvaigznēm mulsos skatus, Kas apmiglotos robežstabus liek. Lai kentauri zūd instinktīvās cīņās Un dvēseles par zelta putniem kļūst, Pūš saulesvējš prom dubultnieku ēnas Un etīde sev dzidras notis gūst... |
| (23.02.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |