 (www.feini.lv) |
| Artūrs Zaļais : lai sāp |
| Man teica, Tas sāpēs, Tas būs, kā palikt Bez mātes. Un tomēr es izvēlējos Tās slāpes. Un nu man sāp, Un nu es mokos Slāpēs. Varbūt laiks tās slāpēs, Bet kamēr man sāp, Es nevēlos savādāk, Un nevajag mani Atrunāt, Nevajag teikt, Ka jāaizmirst, Ka skaistāk viss būs, Būs brīnišķāk. Nē, lai labāk man Sāp, Tavā vietā, Man sirdī nekam Nebūs vietas, Tik lietum, Kam atļauts uz mirkli Slāpes pēc Tevis Ar atmiņām dzirdīt, Ar atmiņām tām, Tevis un likteņa Dāvātām. |
| (02.03.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |