 (www.feini.lv) |
| Tilla Lilla : Pretreakcija ir |
| Svina pelēki smagi nagi iecirtās manā spilvenā. Manos sapņos un drusciņ nomodā. Paplūkāja un nobružāja manus plānus un ambīcijas. Tagad tās kā nolietotas vēl neaiztiktas, Tikai domās tās simtreizsimt reizes izcilātas. Nagi ieķērās domās un nelaida prom. Sāka pieradināt pie pelēkiem valšiem un melnsirmām sejām kā māņiem. Es skatījos dzīvi un uzdejoju savu pelēko valsi. Noslaucīju putekļus no taviem vārdiem, un acīm laikpalaikam. Pie tā, zini, pierod- pie putekļiem. Un pie svin-smagi pelēkiem nagiem. Plēst saplēsa nost manus sapņus Un vietā iedeva prātu – lai domā. Bet negudrās sapņu atliekas jaucas, un rodas no jauna kā zari, kā saknes iestiepjas manī. Un lai nagi nāk- mums vienalga, mums jau pretreakcija Izstrādāta. |
| (27.01.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |