 (www.feini.lv) |
| ChristianaEva : Atkal tukšumā |
| Nāc ārā, paslēpes ar mēnesi spēlēsim- Savas īstās lomas neatmetot tēlosim. Atkal tukšumā man vērties Par labu vientulībai, slēpties. Nāc ārā, paslēpes ar mēnesi spēlēsim- Savas īstās lomas neatmetot tēlosim. Ir taču jācīnās par savu vietu Neaizmirsto to neseno pārmetumu lietu- Atverot savu lietussargu Un pakausī jūtot to zibeni bargo. Nekas šai dzīvē nav īsti taisnīgs Un ir cīņas,par to,lai būtu laimīgs Neviens mums rītu neatņems Vien atpakaļ sāpes var tas saņemt. Ir jāsāk elpot plaušās savu dzīvi- Jo visi ir sākuši kustēties tik stīvi. Un tu turi rokās svešu roku- Paša velna un liktens dotu, Jo vairs jau īstu no mākslas neatšķirt Un nevar jau zem zemes līst un mākslīgi mirt Dzīve mums dot, nejau pelnīti Ir jāmācās uzņemt, Zem pakaļas sev aukstie granīti. |
| (20.03.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |