 (www.feini.lv) |
| Mārīte Bērziņa - Rozīte : Madona. |
| Starp Latvijas pilsētām pērlēm, viena man krāsaini mirdz- pār dzimtenes klusajām ārēm, arvien tur kavējas sirds... Dzimtās Madonas mīļums, man atkal sveicina, māj- pat tālumā jūtams tavs tuvums, te vienmēr man jāpiestāj. Lai smeltos spēku no Gaiziņa tava, kam ierādīts augstākā kalna gods; kur birzstalu baltumā lāsodama, gailim saullēktu rītos dziesmu rod. Madona tālā, Madona tuvā, tev vienmēr pateicīgs būšu, jo to ko ar tevi sarunās guvu, nevienam šo gudrību neatdošu. Ir vietas, ko vienreiz ieraugot, viss grūtums aizmirstas, irst. Domas, ka būšu šeit drīz, silda tik ļoti, kā saulains rīts un nekas cits, tā nepalīdz. Madona mana, Latvijas pērle- jaunības pilsēta zaļā, mans patvērums stiprums un balsts; Madona - mana pasaule mazā, kurā patverties tad, kad dvēselei salst! |
| (29.03.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |