 (www.feini.lv) |
| liu : Par neesošo |
| Pagātnes vairs nav, bet tā ir izveidojusi mūs tādus, kādi esam šobrīd, kaut gan vēlmes jau sen ir mainījušās. Mēs esam citi. Nākotnes vēl nav, kaut gan viss, ko mēs darām, ir tās nodrošināšanas labā. Mēs ēdam, lai vēlāk būtu spēks strādāt, mēs guļam, lai varētu mācīties un izklaidēties, mēs rakstām dzeju nevis tāpēc, ka mums tas patīk, bet lai kļūtu par dzejniekiem, mīlam, lai kādreiz tiktu mīlēti. Aprēķins? Izlikšanās? Prieks par tiem, kuri izbauda mirkli, nevis cenšas atstāt noteiktu iespaidu uz apkārtējiem. Nesteidzies! Arī kafiju var dzert skaisti. "Es tevi gribu - tūlīt!" Bet tūlīt nav tādas iespējas, ir tikai 4 sienas, kurās jāatrod radoša nodarbošanās. Nomazgā spoguli, uz kura no mūžīgā skrējiena satrauktas elpas atstājušas miglainas pēdas, ar baudu! Bet tu vēlies to izdarīt ātri, lai paliktu vairāk brīva laika. Kāpēc gan nepiepildīt pašreizējo? Un vēlreiz par neesošo. Pagātne ir negrozāma, to mēs pārzinām labāk nekā savas kabatas, nākotne ir neskaidra, tagadne ir bīstama - tajā nepārtraukti jāizdara izvēles un jāuzņemas atbildība. Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka viņiem rodas priekšnojautas. Patiesībā tā ir aizsargreakcija pret nezināmo. Tu iztēlojies nākotni, uztraucies un baiļojies par to, lai sevi sagatavotu visbiežāk sliktākajam, pēc tam saki: "Es zināju, ka tā notiks." Tā tu jau laicīgi iegūsti stabilitāti un maldīgu drošības sajūtu. Varbūt darbojas arī intuīcija, kas ir tikai zemapziņas signāli, esi kādreiz jau piedzīvojis līdzīgus apstākļus, tāpēc paredzi līdzīgas sekas. Tās ir klusas atmiņas, kas brīdina par briesmām. Par pārmaiņām. Ir cilvēki, kas bieži attaisnojas ar vārdiem: "Es esmu galējību cilvēks", "Nu tāds jau es esmu". Apslēptā doma ir: piedod, ka esmu tik stulbs un neizdevies, bet es nevaru būt citādāks, man nav izvēles!!! Tādos brīžos atceries, ka - pastāvēs kas mainīsies. Dzīve nav bērnudārzs, spītība netiks novērtēta. |
| (30.03.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |