Tu jau nezini
Kā saulei sāp,
Kad mākoņi ar asiem šķēpiem griež,
Tie neglāsta, jo spalvas nolaupītas
Un jaunas kurpes nepulētas spiež...
Tu jau nezini,
Cik bezcerība mulsa
Un saulei skumji svešas takas mīt,
Ja vēlas tā pa balto Piena ceļu
Uz nakti iet,
Lai mēness nenokrīt...
Tu jau nezini,
Kā mīlēt pavasarī,
Jo visu justo rudens krāsas sedz,
Un vēsā miglā iesaiņotu sirdi
Uz citu pusi aizejošu redz... |