No ļaudīm tālu prom 
un auto straumēm, 
no smoga kodīgā,  
no drūzmas ārā, 
vēl ārpus pilsētas 
tur daža vieta ir, 
kur Dieva klusums mīt 
un, lūk, par to 
es esmu viņam dziļi pateicīgs... 
 
Te pļavas ziedos vēl, 
un dzīves upe 
plūst gluži citāda - 
bez liekas steigas, 
ne tā kā parasti, 
kad viss šķiet sajucis 
un diena dienu dzen. 
Te, klusumā, 
tas liekas noticis pavisam sen... 
 
No ļaudīm tālu prom 
un ziņu straumēm, 
un košām reklāmām, 
bez seriāliem, 
es gribu padzīvot 
kaut dažas dienas te, 
lai sevi apzināt 
un klusumā 
ar Dievu vaļsirdīgi parunāt... 
 
02.04.2010 |