Vai būt tikai mirklim no pastāvošā,
Vien zobratiņam gaistošajā?
Kur misija? Kāds ir uzdevums mans?
Kur noslēpums cilvēka piedzimšanai?
Kas Zeme mums? – Smēde, šķīstītava?
Vai vienkārši - liktens pēc zodiaka?
Ko mūžīgi paslēpj apvārsnis -
Tur gaismas kāvi vai tumsā viss?
Gan ārprāta acīs, gan viedajās,
Gan vīnā, gan kūpošā cigārā,
Gan pasaulē nākot, gan dzīve kad rimst -
Mūždien jauni jautājumi dzimst...
Ir smagi no tiem, reizēm skudriņas skrien,
Taču dzīve - vienkārši dzīvojas vien,
Un ticot, cerot un iemīlot to -
Varbūt kādreiz radīsim meklēto...
***************************
Tas skaidrs kā diena, kā avots tīrs,
Kā apjausmas mirklis, kas tumsu dzīs:
Ir jomas, kas mūžības ēnā stāv -
Tur jautājumiem atbildes nav. |