Sačokurojies saprāts rāpo
pa sienu
Ielīdu stūrī, gribu būt viena
Tik viena, ka traucē pat sienas
Klusums par skaļu un tumsa
par gaišu
Kā kaķis, kas tikko izvilkts no maisa
Gluži bez gaisa...
Domas sasienas mezglā
Plīst sapņi kā stīgas
Izslēdzu spuldzīti
Bet jūtas ir bezgalīgas |