 (www.feini.lv) |
| Laimdota Vištarte : Astoņos vakarā |
| Katru vakaru astoņos iedomājies par mani! Kad saule jau lēnām ver acis ciet, Kad apkusuši cīruļu treļļi un lopus dzen mājās gani, Un kādā dvēseles stūrītī cerību magone zied. Katru vakaru! ... Neaizmirsti, es arī klusumā būšu, Un vaļēju sirdi tavus miegainos sirdspukstus ķeršu. Un visu savu atlikušo,savu nepiepildīto mūžu Astoņos vakarā tavas domas kā Visumu dzeršu. Tikai nenokavē! Tad nāksies domāt vienai. Un tas jau ir tukši, tu zini - tā nedomājas... Tas ir tāpat, kā jautāt marmora sienai, Vai viņa zin, kā tauriņu sirdis sarunājas. Katru vakaru astoņos iedomājies! Lūdzu! Uz viena viļņa, uz vienas paralēles mums būt! No tevis mīlestību kā bite nektāru sūcu, Un gaidu, kad varēšu ziedoša pļava tavām kamenēm būt. Un nelūdz, lai negaidu! Jo tu jau to labi zini, Ka astoņos vakarā saule vēl domā, vai rietēt... Un, ja tev jau tumšs, ņem naktsvijoli un aizdedzini, Bet man tik un tā tavā magoņu pļavā būs ziedēt! |
| (16.04.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |