Es šodien visa esmu maijpuķītēs.
Piesmaržojusies pilna
kā tikko izslaukta
piena krūze
māmuļas rokās.
Pievējojusies lazdu ziedputekšņiem
tik ļoti zeltaina
kā govs deguns
pienenes viducī
kauslapu krokās.
Es - baltpuķīšu smaržas apreibināta,
noskūpstu sirmo bērzu,
iepinoties viņa maigajās
zaļlapu skavās
kā nerātnā jokā.
Šodien esmu balta pievējota.
Piepildījusi sevi.
Kā jāņtārpiņš iedegta
sirdspukstu laternā
gaismēnu lokā.
Es - maijpuķīšu elpas kaitināta,
dzeguzes vilināta,
kā apmāta
ietinos klusi
mākoņa krokās.
Tik pilna šodien esmu piesildīta.
Nenāc ar vēju!
Atnes sevi,
ieliec manās
karstajās rokās. |