 (www.feini.lv) |
| liu : Vaļsirdīgas pārdomas bez estētiskas vērtības |
| Mākoņu deja Tava fantāzija ir cēla, džeza skaņām piesātināta, brīva no grēka. Jau atkal atskan vainas apziņa un atbalsojas Pēterbaznīcas zvanos – tie nolād pakļaušanos mirklim, kaislībām un manam smaidam. Es esmu aizliegtais auglis, bet tā jau izvēle, ne sods. Vismaz tā apgalvo Viņi – mesijas, budas un konfūciji. Man skaists ir grūtniecības laiks, Tev – nevainīga ieņemšana. Šambala gaida, un Tu jau dzirdi „Kalagija”! Dažādos līmeņos – dažādi sapņi, smieklus radoši vai asaraini viedi. Dažādi ceļi ejami attīstībai. Pie zemes mans gars tuvāk jūtas mājām, Tavs – dejo mākoņos. Katram sava atkarība Te nu es atkal esmu. Un nerunāju. Tik gaidu. Datorspēļu atkarība pārņēmusi tavu nogurušo prātu, lai aizmirstos un izbaudītu virtuālu mākslu. Ko gaidu? Saraustītu elpu uz kailas miesas, pieskārienus naivus, romantiku? Zini, bail no nāves, tik tiešām. Esot kopā, eksistēju, mani redz, vairs netrīcu pie visām miesām, seju spilvenā iespiedusi. Sāls uz skropstām nosēdies, un aizlīp sasarkušie plaksti. Mazs sapnītis vasarai ir iegādāties laivu. Tevis nebūs klāt, bet mani redzēs putni – varbūt ezerā vēl dzīvo gulbji. Gulēšu virs ūdens dienu un nakti, baudīšu sauli, pusnakts sienāžu dziesmoto takti. Ai, cik tas būs jauki! Pietiek uzbāzties ar savu klātbūtni, pietiek spēlēties, ja to tā uztver, pazemoties, lūgties – mīli mani, mīli! Kāpēc nemīl? Nav vērtības uzspiestām jūtām. Nekad tās nav bijušas atbildētas, kad bija, tā izrādījās tikai īslaicīga ilūzija. Kad kādam citam bija vēlēšanās iepazīties, tad atkal es to negribēju, beigās pieķēros, jo tā vajadzēja, un kļuvu lieka. Kamdēļ to stāstu? Es jau tikai rakstu, lai pakavētu laiku. Arī tādiem rakstiem nav vērtības. Ko izsecina mans prāts? -Ka man nav vērtības. To zinu. Un gatavojos kaut ko mainīt. |
| (27.04.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |