 (www.feini.lv) |
| Laimdota Vištarte : Pēram Gintam |
| Es neesmu Solveiga. Vismaz, man pašai tā liekas. Un tu neesi Pērs Gints. Tad - kāpēc mums bija jāsatiekas? Jau kuro mūžu gaidīšanas režīmā esot, Gribas reiz nospiest bremzes.Vai - palaist vaļā. Ja sirdij vēl varētu pavēlēt nekliegt... Bet viņa, dīvainā, ar katru dienu - skaļāk, Bet varbūt tu esi Pērs? Es nezinu, vai to gribu... Es neesmu Solveiga, Vēlos vienkārši - mīlestību. Katra diena kā purva akacī grimstošs sauss koks Aiznes kaut ko no manām cerībām projām. Var jau apiet purvu. Var cerēt pacelties spārnos, Bet arī lidojot, tici, ir iespējams aiziet bojā. Bet varbūt tu esi Meistars? Un es - tava Margarita? Tā skan varbūt labāk, Jo luga ir cita. Tik' gaidīšanas režīms tas pats, sen pierastais. Ai, Pēr, kaut tu sadzirdētu Solveigas sirdi! Jau kuro gadsimtu gaidīšanas režīmā esot, Tik daudz ko tu neredzi, nejūti, galveno - nesadzirdi... Es neesmu Solveiga, Kaut gaidīt vēl spēju. Vai tu, mans Pēr Gint, Proti dzīvot pret vēju? |
| (27.04.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |