 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Negaisā |
| Uz mirkli aizmirsties, pieskarties, elpot- tā kā negaiss to prot- lidojot ķīvīšu spārnos klusi un nemanot, krāsojot mākoņu dūjas no baltām uz naksnīgām, apturot trejspārnu vējus, kas zīmēti neprātā. Tad ievīt debesīs šautras ar rokām, ko neapjauš prāts, izskanēt pasaules krūtīs un eņģeļu sirdstrīsās. Izčaukstēt domas starp ilgām, kas pērnajās lapās dus, kur tikušies saules stars spožais un mēness kreimeņu čuksts. Kā pārsteigums nepārprotams, kā tūkstoš pasaku mīts bija šis rīts ar Tevi negaisa debesīs. |
| (05.05.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |