 (www.feini.lv) |
| Laimdota Vištarte : Kad dzeguze skaita |
| Un atkal pļāpīga dzeguze skaita - Viens, divi, trīs - Bet es tikai smejos - Ai, putnēn, tā tu ik gadu! Tava skaitīšana kā kaķu lāsti kāpj debesīs - Un aizvērtām acīm sev kārtējo vasaru adu. No apaļām redīsu bumbām un cūku pupām, no sīpollokiem un skābajiem rabarberiem ... Es jaunu dzīvi ceļu uz bijušās drupām, lai vecā paliek starp spītīgo vārpatu ceriem. Es neklausos dzeguzē, mana ir lakstīgala! Kad neesmu sevī, starp naktsvijolēm man būt. Var noreibt par daudz, un sāksies atkal no gala mans ceļš pretī sapnim, ko nevar ne zaudēt, ne - gūt. Un tomēr - ik rītu, kaut ievziediem apbirusi, kaut dzeguzes skaitīta, taureņu izglāstīta, es domās tev labrītu saku, kā pusaudze nosarkusi, un vēlos, lai bite par tevi man pasaku pastāstītu. No jauna dzeguze skaita - Viens, divi, trīs - Ai, putnēn, tu jau to nezini, kā ir - gaidīt . Caut baltajiem ievziediem paraugos zilajās debesīs un mēģinu ieraudzīt sauli. Mēģinu smaidīt . |
| (08.05.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |