 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Pļēgura manifests. |
| Es dižkoka mizā reiz iegrebu sirdi. Zem tās mūsu vārdus ar krustu pa vidu. Un piebildu teikdams, lai sargā kā savu, Šo simbolu karsto no gada uz gadu. Ik rītu šurp nācu, lai glāstītu sirdi Un tavējo vārdu, kas blakus ir manam. Es saucu to balsī, lai tu mani dzirdi, Par spīti tur ķērcošam kovārņu baram. Lai sadzirdi mani kaut reizi, es lūdzu. Kaut reizi, lai paskaties virzienā manā. Un ja vien tas notiks, tad apsolos cieši, Ka turpmāk nekad vairs es nebūšu tvanā. Es staigāšu mirdzošs, arvien labā omā Un cienāšu tevi ar cukura vati. Vien mājienu dod, ka par mani tu domā Un malā tiks nosviesti bomzīša rati. |
| (11.05.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |