 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Viss izteiktais nepasacīts |
| Es šonakt saldkaisli degšu Tavās ziedošās acīs, kā malduguns noreibt likšu un pametīšu, lai atkal atpakaļ sauktu un plauktu kopā ar Tevi smeldzīga kailuma gaismā. Es šonakt sirēna esmu un vēja rēķinus rakstu uz Taviem aizvērtiem plakstiem, pat saknes zem zemes kaisli sadodas rokās, un mainītās lomās gaismas un tumsas liesmas. Tu nosalsi, projām ejot, Tu sadegsi pieskaroties, bet ieelpot mani tāpat Tev neizdosies. Tik karsti, tik neparasti uz mirkli no eņģeļa maiga par uguns sirēnu kļūt. |
| (22.05.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |