 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Pelēkais lūgums. |
| Skrien pelēki putni Pār pelēkiem jumtiem. Dzied pelēkas dziesmas Un pelēki smejas. Deg pelēkas liesmas, Skan pelēka dzeja. Viens izmisis lūgums: Jel dodiet mums mīlu! Kāds iededziet sauli! Tā atbrīvos krāsas, Kas plūdīs mums cauri, Kā dimantu lāses. Šis kliedziens griež ausī, Kā sirpis pa olām. Tas neļauj man gulēt Ne naktī, ne dienā. Tas grib mani turēt, Bet vienlaikus dzenā. Es paņemu krāsas No tauriņu spārniem, No ziedošiem laukiem, No rītausmām maigām. Tās metu es putniem, Kas pelēki klaigā. Pats skrienu tiem līdzi Pa debešiem ziliem Un Ņūtona likums Vairs neliedz man lidot. Mans lielākais tikums Ir radīt un dzīvot. |
| (27.05.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |