 (www.feini.lv) |
| Jānis Bariss : Gaļu dod! |
| Ātrāk! Šeit mēmo Dzejnieku gaļa Par baltu velti! Un mērce – omulība. To jāpasmaržo Lai saprast, Kā garšo miegainība. Nav sīksta, Kūst lūpās Kā marmelāde... Kas notika pēkšņi?! Nu nav vairs kārtības! Kāds kumoss rīklē sprūst Tik cieši, Ka gandrīz jāaizrijas. Tā kāja? Nē, tie divi Spārni aizlauztie. Tik negaidīti... Kā māņi balsenē. Mērce aizplūst garām... Bet dzeja? Tā nelien atmiņā ne brīdi. Nu krimsti Jēlo gaļu! Un slāpēs nosēcies, Un atbildēdams Uz vārdu trāpīgo, Tā svarīgi, ar cieņu – Atvemies. Laiks aizmirst mirkli sāpīgo... Izslauc, Un izdzer Šo brīnumaino vīnu – Renesansi! Starp rindām, avansā Ir griezīgs asmens viņā, Tai gaļai, Kam šodien - perfomance. |
| (27.05.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |