 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Naktstauriņa nektārs. |
| Es domās redzu tikai vienu viņu, To meiteni, ko savācu no ielas. Šo mazliet noreibušo naktstauriņu, Ar kuru pavadīju nakti vienu. Kā viņas reibums manās lūpās dzisa, Kā slāpu viņas apskāvienos kvēlos. Tā vēlējās man piederēt it visa, Līdz nesapratu vairs, ko īsti vēlos. Šo kaisli pirku es par cenu dārgu. Rīts ausa nemanot pār zvaigžņu taku Un viņa, neteikusi savu vārdu, Prom devās, atstājot man tukšu maku. Un tomēr neatdotu es ne vienam Šo kaisles mirkli velnišķo, ar viņu, Ar meiteni, ko savācu no ielas, Ar saldi noreibušo naktstauriņu. |
| (01.06.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |