 (www.feini.lv) |
| Jānis Bariss : Par skaitīšanu |
| Izkūstot pilienos sīkos, Mēs apjukuši no laimes, Un aizmirsuši par vienu, Ka nepieciešams ir - skaitīt. Gan zvaigznes, sekundes, pirkstus, Gan ziemas un savas lomas Gan jāņuguņu dzirkstis Gan apaukstēšanās kaites... Un tā tas katru reizi, Jo rokai tik pieci pirksti. Ja abi saliksim kopā - Būs divtik nepareizi.... Bet zemeslode tik sviežas, Un taisa pagriezienus, Kā cenzdamās mūs nomest, Jo tāpēc jau viņa griežas... Tu - Saule! Es - Pavasaris... Ej projām... – Sirds skaļi lūdzas. Un neskaitām atkal, un kūstam Kā sajukuši... Ko darīt? Ja kopā reiz salasītu Tos dzīves laimīgos mirkļus, Vai rastos kāds neizkusušais, Kas viņus saskaitītu? |
| (06.06.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |