 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Tikai šeit. |
| Cauri slaidiem priežu stumbriem Laužas rietošas saules stari. Aiz kāpām dzirdama jūras šalka. No visām putnu dziesmām izceļas Vientuļas dzeguzes balss. Šajā burvībā klīst manas domas. Vai pietiks sakūkoto gadu Tam, lai dotu gaidītājiem visu pelnīto? Vai spēšu atrast sevī tik daudz mīlestības, Tik daudz prieka un pacietības, Lai neviens nepaliktu apdalīts? Ne sieva, ne māte, ne bērni, Ne radi, ne draugi... Kā lūpas no salmiņa, Es uzsūcu skaistumu. To skaistumu, ko nevar izjust nekur, Kā tikai šajā mirklī un šajā vietā. Ar to es sevī spēku rodu. Tādu spēku, ko letiņš negūs nekur citur. Ne Anglijā, ne Īrijā, ne Amerikā... Tikai mūsu pļavas rītausmā kūp mums, Tikai mūsu priedes zied un smaržo mums, Tikai mūsu jūra šalc un puto mums Un tikai šeit, mūsu Dzimtenē, Mūsu domām lemts brīvi lidot. |
| (14.06.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |