 (www.feini.lv) |
| Lilya : Vaina |
| Nav saprotams - kurā no mums slēpjas vaina un kāda tā ir. Vai esmu par labu viņam? Vai viņš ir par labu man? Varbūt esmu par sliktu tādam kā viņš vai otrādi? Viss vienā mudžeklī, ko atšķetināt diez kā nesanāk. Un atkal rodas jautājumu virknes - vai esmu par dumju tādām lietām, vai tās par gudru man? Un vai tur maz ir starpība, ja iznākums paliek tāds pats? Jaunas domu cilpas žņaudz manu veselo saprātu un mudžeklim piemet sparu savīties vēl vairāk, atrisinājumu tik drīz neredzēt. Kurā no mums vaina? Vai es par bailīgu tuvoties vai viņš pārāk negribīgs ļauties? Ko darīt, ja laiks skrien vēja spārniem, bet mēs karājamies koka galotnē? Un atkal, un atkal, un atkal... Jautājumi, šaubas, neziņa un daudz nelaimīgu sakritību. Vai vajadzīgs meklēt vainīgo, ja vaina tāpat pa gabalu redzama abos? Vai vajadzīgs vainu labot, ja galu galā tāpat ar vainas sajūtu galā tikt neizdosies? Un kamēr domas lidinās pa neizpratnes mākoņiem - vai vaina pati jūtas vainīga par savām izdarībām? Nav jēgas mūsos meklēt vainu, ja nav laika rast tai risinājumu. Arī risinājumam somā sēž vaina, kas gatava atgriezties, tiklīdz to vairs nevēro tik cieši. Kur meklēt patiesību? |
| (22.06.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |