 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Mīla bez nosacījumiem. |
| Reiz solījos rakstīt es tikai par skaisto. Par ziediem, par mīlu, par gadalaikiem, Par meitenēm glītām un bērnību laisko, Par cerību, ticību labākiem laikiem. Es rakstīju skaisto, līdz dzirkstele dzisa Un sirdī, kā rītausma, gudrība svīda. Tad sapratu pēkšņi, ka skaistums mīt visā Un visu var mīlēt, ja sirds nav no zīda. Gan ubadzi veco, kas trepjtelpā nakšņo. Gan kaimiņu siņku, kas ziemā zog malku. Gan gejus un lesbietes, praidus kas rīko. Gan tos, kuri iebrauca valstī ar tanku. Es mīlu jūs visus, par visu es rakstu. Man galvā šai multenei varoņu netrūks. Lai arī kāds vienmēr ar pirkstu man baksta Un norāda, kas, kurā vietā man pietrūkst. Es neesmu pilnīgs, es tikai vēl mācos Un baidos, šī dzīve būs skolai par īsu. Bet centīšos neiesist pats savos vārtos Ar vārdiem, kurus mīlot reiz uzrakstīšu. |
| (27.06.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |