 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Ēna. |
| Viņš cenšas tīrīt savu ēnu. Steidz gaisma tumšāku to darīt. Tik saulei norietot, tā lēni Sāk izstiepties un mazliet balēt. Šis priekā plaukstas sit un līksmo. Drīz ēna notīrīta tikšot. Bez ēnas, balts un visu jūsmots, Kā eņģelis viņš tagad būšot. No ēnas brīvs, nu sēž un klusē, Un neizpratnē raugās sevī. Ir baltums spilgtais zudis tumsā. Viss pūliņš tam neko nav devis. Pavisam melns, kā angļu humors, Viņš bailēs gaida jaunu rītu, Lai savu ēnu nospiedumos, Pats sevi atkal ieraudzītu. |
| (02.07.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |