| Kā balta lūgšana plūst lietus logu rūtīs,
 ar vēsiem pirkstiem
 lāses zāli glauž,
 vēl cenšas uzziedēt
 kāds ēnā slēpies dadzis,
 bet jau to vēji
 purina un lauž.
 
 Bez spārniem palicis
 dus tauriņš asinszālēs,
 un liepa skumji
 zemē ziedus ber,
 vien bite paslēpusies
 sārtā rozes ziedā,
 vēl klusi dūcot
 saldu medu dzer.
 
 Nekas nav noticis,
 vien lietus līstot saldē,
 pēc mirkļa saule
 silti zemi segs,
 būs citi tauriņi,
 drīz bites lidos mājās,
 un sirdī ugunskurs
 ar spožām liesmām degs!
 |