 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Kad vārdi |
| Kad vārdi kā kumeļi balti klusuma tuksnesi ārda, un laika kamolā tinusies vēja iesirmā bārda, bārkstaina ozola zaļajos zaros pūce šūpojas klusi, smaragda zalktis, upmalu glāstot, aizslīd uz ezera pusi. Es nejūtos īsta pasaules telpā, kas elpo apvāršņu sliekšņos, tādēļ es atkal vālodzes spārnos mirdzošās ēnās skriešos, neturi mani, kad aizlidot vēlos, robežas strupceļos zūd, īsu mirkli vasaras skropstās atļauj asarām žūt. Rītsaule izkausēs pārprastos vārdus, mākoņi tamborēs lietu, prieku no liepu medainām plaukstām laimes pulkstenī liešu, pārmierīgs nemiers pār putekļiem klāsies, balti apogi klaigās, naktstumsas sirds ar diengaismas sirdi gaisīgiem soļiem staigās. |
| (07.07.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |