to vienu dienu
ar roku sasniegt
un nospiest
sajūtu šo
akmeņu kaudzē
apbērt un noslēpt
to vienu dienu
nemanāmi atņemt
un ar zobiem sagrauzt
to nelaimi
ar adatām sadurt
un debesu jumā aizmest
to vienu dienu
kas vārdu atņēma
un aklu padarīja
nē
atveriet aizkarus
aizvāciet šo skatuvi
tā nav parāde
tas ir mans vārds, ko saskatīt nespēju...
es centos
domāju un sūdzējos
kur brīnumi rodas
to vienu dienu
strēmelēs sašķelt
un nolādēt
noticēju
ka viņš ir varens
bet neko neredzēju
nē
atveriet aizkarus
aizvāciet šo skatuvi
tā nav parāde
tas ir mans vārds, ko saskatīt nespēju... |