 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Plaisā starp būs un bija ir tikai ilūzija |
| Šorīt aiz horizonta, kur esība mieru snauž, un stepes putekļu kāpšļos tumsība mieru auž, es atradu atmiņu upi, kas apziņas krastos plūst, dvēselei cerību lūdzot, lai smeldzē tā neizžūst. Varbūt man tikai likās, ka nebūtība ir dāsna, un upe, vaļā palaistiem matiem, dzīves brīvību stāsta, bet nebaidos ienirt uz brīdi atbilžu neprāta viļņos, kaut vilšos, un izpratne pārvērtīsies dzelkšņos dūcošos iršos. Tā gadās, ja mīlestība pārtop neīstos glaimos- es neizmainos, tikai atstarojos kā tūkstoškārt caurausta gaisma aizvēja mežģīņu plaukstās. Tās aukstas mazliet, jo vakar nokalta sapņu dzīvības asni, un šodien sirdspukstu vietā ir tikai ziedoša rasa... |
| (12.07.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |