 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Soļi tik trausli |
| Veltījums Soļi tik trausli, kā skatiens skatienā raidīts, negaidīts pieskāriens... Atkal Tu smaidi tā, it kā gribētu būt vienkārši laimīgs... Un nav svarīgi putekļi, gadsimtos krātie, jo ne jau ar prātu iemācās lidot,- tikai vēloties, cīnoties pats ar sevi, ar vēju, ar bezizeju... Un atceries- vienmēr būs vieta, kur mērnieki nemērīs telpu, kur pulksteņi neskaitīs laiku, kur nerimstošs miers ieaijās prāta steigu ar sapņainu prieku un rāmi krītošām zvaigznēm, kur atgriezties pašam pie sevis, bez bailēm, ka mākoņi nesapratīs, kāpēc saulstari lietū ir ieķērušies un čukst tik trausli un klusi, lai tikai Tu sajustu... Tava pasaule vienmēr būs bezgalīga! |
| (27.07.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |