 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Piesmietās jūtas |
| Kā aizmirst par izciestām sāpēm, Par vārdiem, kas sirdij liek stingt. Par meliem, kas ticību slāpē Un liekulībai ļauj dzimt. Vai spēšu vēl uzlūkot tevi, Kā senāk, kad vārdam bij' spēks, Kad ticēju mīlai pret sevi Un nokrāpt pat domās bij' grēks. Es prasu, kā vārdā šīs sāpes No kurām man dvēsele smeldz. Ik reizi tās sirdi man skrāpē No jauna, kad taisnoties steidz. Tam priekam, ko liki uz svariem, Kā atsvars mans asaru kauss. Nu zudis ir svars taviem vārdiem, Kuri mīlu reiz varēja paust. Kā kuģim ar lūzušiem mastiem, Pa turpmāko dzīvi mums irt Un bailēs, ka piestājot krastā, Šīs piesmietās jūtas var mirt. |
| (07.09.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |