Tajās pašās zvaigznēs
Agrāk es savādāk lūkojos.
Viņas turpat, un šķiet
Nemainās.
Tikai skatos uz tām
Un neizprotu,
Kāpēc agrāk tās tuvākas šķita,
Un mirkļos, kad krita,
Es steidzu, ko vēlēt,
Lai piepildītos,
Ar cerību kārtējo sasildītos.
Jā, zvaigznes tās pašas,
Tik es nu jau cits,
Ne vairs tik balts,
Drīzāk jau krīts,
Mazliet likteņa izrakstīts. |