 (www.feini.lv) |
| Gatis Okmans : Vējlukturu naktī |
| Vējlukturu naktī. Logos sitas rupjas lāses, Pa ielu iet zēns, Viņa solis kļūst lēns, Visapkārt tumsa plešas, Dzimtās vietas kļūst drūmas un svešas. Vēja auros raud nakts, Sapņi stājas uz vakts, Kas vētras kultus ūdeņus putās jauc, Tie notekā krīt un kauc. Zēns lēni iet caur nakti, Un ielas galā gaismu redz, Tur vecais sētnieks Vējlukturi iekšā dedz. Vējlukturis zēnu sauc, Kur zibeņi šņāc, Šai senajā ielā, Kur vēja auri krāc... Vējam cauri viņš kliedz, Bet zēns saucienu nesadzird, Tik klusi raud caur nakti, Caur sapņiem, kas stājas uz vakti. Šai senajā ielā, Tevi nav sadzirdēt ļauts, Tik lejā krīt vēja lauzti zari, Tie krīt vējā lielā. Pērkona grandos rūtis sīc, Zibens spēriens spējš Un Tu nakts tumsā slīc, Aukstais ziemeļvējš Zemē triec vējlukturi naktī, Tas krītot sadeg uguns taktī. Viņš krītot dzied vējā, šai senajā ielā Klusi raud zēns, nakts tumsā lielā, Tā solis nedrošs un lēns, Vējš kauc dziesmas taktī, Vējlukturu naktī.... (29.09.2010) |
| (05.10.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |