 (www.feini.lv) |
| Gatis Okmans : Mātei |
| cik ātri tavos matos sabiruši balti milti. un paskrējusi bērnība kā sapnis rītausmā cik smagas nastas nestas, caur dzīves ceļiem tāliem, un ērkšķi, kājās basās bieži dūrušies cik laimes stundas baudītas, zem sirmās liepas zariem kupliem, un mēnesnīcas naktī, pār baltiem miglas vāliem kāpts. cik daudz tev ceļa somā likts, ir sakrāts bēdai, priekam ir sakrāts nelaimei un laimei ir atdots pagātei un klusām naktīm, zvaigzņu pilnām debesīm un kādēļ tagad lietus lāses loga rūtī. Tik smeldzes pilnas vientulīgi krīt, un asaras pār vaigiem sārtajiem, kā mazi dimantiņi aizplūst pagātnē. Vai vakardienu atsaukt iespējams un to kas aizgājis, mums kādeiz atgriezt atpakaļ būs lemts? cik ātri tavos matos sabiruši balti ziedi un paskrējis tik skaisti ziedošs pavasaris kā zvaigžņu debess rītausmā |
| (11.10.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |