ja būtu marts
es kopā ar vēju ķerošiem kaķiem
jumtos lidotu
grābjot cīruļu spalvas
un dīgstošās malvās
meklētu kaķpēdiņas
bet oktobris logā
iesijā apaļu sniegu
kopā ar rožu ērkšķiem
un lapu pušķiem
plēstiem puskailiem stumbriem
par palikšanu
himnu sīc zīlīte sirma
ne pēdējais -
pirmais baltums
dvašo no mitrās augsnes
neatsaukt atpakaļ
kaķpēdiņas
no aizzemes miera velves
debesu arlekīns šodien
smejas no atvērtās elles |